 Ungārija atrodas pa¹ā Eiropas sirdī, Karpatu baseinā, Alpu un Dienvidslāvu kalnu ielenkumā.
Uz Karpatu baseinu ungāri atceļoju¹i jau septītajā gadsimtā. 895-tajā gadā, meklējot patvērumu no turkiem, kā arī meklējot jaunu dzimteni, viņi devās ceļā uz Karpatu baseinu. No savējo vidus tika izvēlēts kņazs - Arpads. XI.gadsimta beigās Ungārija kļuva par Centrāleiropas valdnieci, arī austrumos un dienvidos tā uzstājās kā iekarotāja. 1301 gadā, kad nomira pēdējais no Arpadu ģimenes, tronī kāpa franèu izcelsmes ģimene An¾u. Otrā An¾u karaļa valdī¹anas laiks ir īpa¹i svarīgs iekaro¹anas politikas dēļ. Ungārija ieguva statusu kā Centrāleiropas vado¹ā valsts un saglabāja ¹o pozīciju līdz 1490.gadam, līdz karaļa Matiasa nāvei. Kultūras līmeņa pacēlums, kā arī pirmās Ungārijas universitātes dibinā¹ana Pēèas pilsētā (1372), liecina par to, ka Rietumeiropas krīzes gadu laikā Ungārija „An¾u“ zēla un plauka.
©ajā pat laikā valsti pastāvīgi apdraudēja turki (15-tā gadsimta sākums). Nokļū¹anai to jūgā pretojās leģendārais pulkvedis Jano¹s Huņadi. 1458.gadā viņa dēls, pusaudzis Matias Huņadi (Korvins), tika iecelts par karali. Vēlāk mohaèas kaujā ungāru kaujinieki tika sakauti, kas uz ilgu laiku atstāja pēdas valsts liktenī. Valsts sadalījās trijās daļās. 1686.gadā Svētā Alianse atbrīvija Budu. Slavenākais no augstdzimu¹ajiem ungāru liberāļiem, I¹tvans Seèeņi atzina, ka feodālā sistēma ir lielākais iemesls, kādēļ Ungārija ir tik atpalikusi valsts. Lajo¹s Ko¹uts, otrs ¹īs ēras slavenākais ungāru politiķis, lika priek¹ā radikālāku risinājumu, kas balstījās uz pla¹ām ļau¾u masām. 1848. 1848.gada 15.martā sākās revolūcija Pe¹tā, vēlāk pēc “Dzimtenes gudrā” Ferenca Deāka iniciatīvas, sākās pārrunas abu valstu samierinā¹anai. Rezultātā 1867.gadā Habsburgu impērija realizēja Austro - Ungārijas valstu apvieno¹anos. 1914.gadā cīnoties Austrijas pusē, Ungārija iesaistījās Pirmajā pasaules karā, kur¹ 1918.gadā beidzās ar sakāvi. 1920.gada jūnijā tika parakstīta Trianonas (Versaļas) vieno¹anās.
Otrā pasaules kara laikā Ungārija atkal karojas vācie¹u pusē. Karam beidzoties, Ungārijas atradās krievu pakļautībā. 1956.gada februārī, pēc Staļina nāves, ungāru tautai radās cerība uz demokrātiskām pārmaiņām. 1956. 1956.gada 23.oktobrī sākās revolūcijā, ko apslāpēja krievu karaspēks.
80-to gadu beigās Padomju Savienībai bija skaidri redzams, ka tā atrodas uz krīzes robe¾as un tās spēkos nav paturēt savu varu centrālajā-austrumu daļā. 1989. 1989.gada 23.oktobrī tika pasludināta neatkarīgā Ungārijas Republika.
1999. 1999.gada 12.martā valsts pievienojās Ziemeļ-Atlantikas Organizācijai (NATO) 2004. 2004.gada 1.maijā Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai.
|
