 Ungārija ir vidēji attīstīta valsts, tai piemīt rūpnieciski - agrārs raksturs, Ungārijas valstij ir ļoti jūtīga iek¹zemes ekonomika.
Ungarija ir nabadzīga ar enerģijas jēlresursiem, tās teritorijā kalnrūpniecībā iegūst naftu, dabas gāzi, bauksītu, ogli, kaolīnu, zeolītu, perlītu, betonītu, būvniecībā izmantojamo andezītu, riolītu, tufu, tomēr valstij noteiktā daudzumā nākas importēt jēlproduktus.
Apmēram 2/3 iek¹zemes kopprodukta (IKP) tiek iegūts no pakalpojumu sfēras. Tā ietvaros īpa¹a nozīme ir finansu darbībai, darījumiem ar nekustamajiem īpa¹umiem, ekonomikas pakalpojumiem, kā arī nozīmīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (valdība, izglītība, veselības aizsardzība un sociālā aprūpe). Rūpniecība, kas pirmkārt balstās uz jēlprodukcijas pārstrādi, dod vienu ceturto daļu (1/4) no iek¹emes kopprodukta (IKP). Salīdzino¹i neliela,
4-5 procenti ir lauksaimniecības un būvrūpniecības daļa.
Iek¹zemes kopprodukta pieaugums (IKP) ir vairāk vai mazāk stabils, apmēram par 1,5-2 ballēm augstāks kā 15% Eiropas savienības valstu vidējais rādītājs, taisnību sakot, salīdzinājumā ar jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Ungārijas attīstības temps kvalificējas kā palēnināts. Labvēlīgu starptautisko nosacījumu ietekmē, pagāju¹ajā gadā tika pārrauts palēninātais attīstības temps, rādītāji pieauga par 4%, kas ir pateicoties, 36% augstākiem lauksaimniecības attīstības rādītājiem, arī rādītāji ra¾o¹anas un būvmateriālu ra¾o¹anas sfērā pieauga par 5%, bet pakalpojumu sfērā (izņemot transportē¹anas un loģistikas) samazinājās
|
